„Casting Crowns” nav „Counting Crows”

Lasot jau kuru tvītu saistībā ar apbrīnojamo, aizraujošo un sazin kādu tur vēl „Coldplay” mīlas stāstu par „Mylo” un „Xyloto”, nācās meklēt kādu alternatīvu šobrīd aktuālākajam albumam visā pasaulē. Metode pavisam vienkārša – atveram lapu, kur publicēti šobrīd jaunākie mūzikas ieraksti, un duram ar pirkstu. Šajā gadījumā pirmais minējums „Casting Crowns – Come To the Well”. Vilšanās?

Nē, tomēr nosaukuma līdzība ar pasaulē pazīstamo pop-rock apvienību „Counting Crows” raisīja zināmu pārsteigumu. Arī „Casting Crowns” spēlē viegli klausāmu rokmūziku, tomēr šī apvienība vairāk ierindojuma contemporary christian lauciņā. Tas savukārt neviļus liek skatīties caur sazvērestību teoriju prizmu: ka tik kāds, nedaudz aizņemoties populāru nosaukumu, necenšas pievērst savām idejām? Nezinu. Tātad pievēršos mūzikai.

Faktiski visas šī stila apvienības spēlē un dzied par vienu un to pašu. Dievs, Jēzus Kristus un brīnums, ar kādu sastapies parasts mirstīgais. Tūkstošgadīgi motīvi, kas pēdējo pāris desmitgadu laikā tiek apspēlēti arī draivotu ģitāru skaņās. „Counting Crowns” nav izņēmums un nepretendē ne uz ko augstāku par ierasto kristīgā roka standartu. Klasisks roka vokāls, četri līdz pieci akordi, elementārā harmonijā pienagloti mazliet izvērstos bungu pamata ritmos.

Viegli klausāma mūzika, kas plašām ļaužu masām uztverama ar pirmo reizi. Pakļauta popkultūras dogmām kā jau pati kristietība (kas starp citu, dēvējama par pasaulē populārāko popkultūru). Tieši tik vienkārši ir „Counting Crowns” un citas sakarības šeit varam arī nemeklēt. Nekādu eksperimentu, tikai štancējam! Tomēr no otras puses – tas nozīmē arī kvalitāti bez atkāpēm no studijas skaņas. Ja esam mierā ar „Counting Crowns” paustajām idejām, droši papildinām savu mājas fonotēku.

P.S. Resursos esmu lasījis apzīmējumu moderna lūgšanu mūzika, šādi domāju apzīmēt arī „Counting Crowns - Come To the Well”.