trešdiena, 2011. gada 12. oktobris

„Evanescence – Evanescence” Izteikti spēcīgi. Recenzija.

„Evanescence” trešais studijas albums, izdots pēc 5 gadu klusēšanas, kas tika pārtraukta vien ar pāris singliem 2007.gadā („Lithium”, „Sweet Sacrifice” un „Good Enough”) no iepriekšējās plates „The Open Door”.


Jau kopš paša 1995.gada, kas tiek uzskatīts par grupas dzimšanas brīdi, „Evanescence” izcēlušies ar izteikti spēcīgu skanējumu. Tas izpaužas fūzētās ģitārās, biezās kā viduslaiku pils nocietinājumi, gandrīz-vai akadēmiskā vokālā un nosacīti taisnās bungu partijās, kas visu satur kopā gluži kā tērauda stīpa vīna mucai.


„Evanescence” savu jaunāko plati aizsāk ar plašu vērienu kā ilgi aizturēta elpa pirms vārdiem, kas var mainīt pasauli.

Kā apgalvo grupas vokāliste Eimija Lī (Amy Lee), tad šī albuma debijas singls „What You Want” ir smagākā dziesma, ko jebkad sarakstījuši „Evanescence”. Skaņdarbs par nopietnām atziņām pēdējo gadu laikā, kas tā arī izklausās – ilgi pārdomāts un slīpēts, tagad konkrēts un ass.


Viņu trešais studijas albums liriskās domas ziņā daudz neatšķiras no iepriekš dzirdētā. „Evanescence” tekstos joprojām dominē sāpes, vilšanās un cerība reiz kļūt stiprākam. To raksturo arī dziesmu nosaukumi: „My Heart Is Broken”, „Lost in Paradise”, „End of the Dream” u.t.t. Tomēr tas, kas mūs nenogalina padara mūs stiprākus. Tāpat arī „Evanescence” kļuvuši stiprāki un muzikālajā ziņā interesantāki.

Viņu skanējums vienmēr bijis smags, tuvs gotiskā metāla robežām, bet ne pārāk tuvs, drīzāk komerciāli alternatīvs.

Ideoloģiski „Evanescence” jaunākā plate ir ļoti drūma, to caurstrāvo tumsa, tomēr ik pa brīdim pavīd arī kāds cerības stars kā, piemēram: „counting the days to meet you on the other side” dziesmā „The Other Side”. Ļoti patīkami pārsteidza kompozīcija „Swimming Home” – kaut ko tik mierīgu un atmosfērisku no „Evanescence” nebiju gaidījis. Skaņdarbs, kas viegli iekļautos, piemēram, arī „Lamb” vai „Massive Attack” repertuārā.


Es neieteiktu jauno „Evanescence” plati klausīties cilvēkiem ar neveselīgu attieksmi. It sevišķi tik drūmos rudens vakaros kā šobrīd. Šis muzikālais materiāls gluži vienkārši ir depresīvs, šeit ierakstītas cilvēka sāpes, kas diezgan viegli uztveramas klausoties. Bet ja ar uztveri viss ir kārtībā, „Evanescence” neizraisa novērojamas blakusparādības. Griežam tik augšā!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru