ceturtdiena, 2011. gada 20. oktobris

„Noel Gallagher`s High Flying Birds”. Putni tomēr nelido augstu. Recenzija.

Un atkal britpops... Vēl pērnā gada vasarā Noels Galahers bija apvienības „Oasis” dalībnieks, piedaloties iepriekšējo 20 gadu mūzikas vēstures rakstīšanā. Noteikti jāatzīmē, ka pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā britpops vēlās pār pasauli kā neapturams cunami vilnis. Tas šobrīd ir noplacis, tomēr šķiet, ka Noels joprojām sēž tieši tajā pašā laivā.

Un ir atkal pagājis gads... Liela slava, rada lielas personības, kurām ir tendence uz lielām domstarpībām. Izkāvies ar brāli (Laiams Galahers), Noels ilgi nekavējās un uzsāka solo karjeru, gluži vai vēlēdamies pierādīt, ka viens pats varēs labāk nekā kopā ar „Oasis”. Piepulcējis vēl bijušos līdzgaitniekus: pianistu Maiku Rovu un bundzinieku Džeremiju Steisiju, šķiet, aiz borta atstājis tikai Laiamu.


Un atkal ir izdots albums... Uzreiz piebildīšu, ka „Noel Gallagher`s High Flying Birds” (platei dots tāds pats nosaukums, kā jaunizveidotajam projektam) nav nekas izcils. Katrā ziņā nekas revolucionārs – tā pati „Oasis” formula, tagad zem cita nesaukuma. Lai arī platē izceļas pāris interesanti skaņdarbi, pliekanuma sajūta nepazūd arī pēc piektās un desmitās albuma noklausīšanās reizes.

Es ticu, ka īsteniem britpopa un rokenrola faniem nepatiks šeit lasītais. Tomēr cik var klausīties tos pašus ģitāras rifus, bungu iespēles un vokāla partijas, kas salikti dziesmā, uzbūvētā kā pēc lietošanas pamācības. Saprotams, ka tas ir stila jautājums – tā esam rakstījuši iepriekšējos un rakstīsim arī nākamos 20 gadus. Bet vai tiešām to grib dzirdēt mūsdienu klausītājs? Noela Galahera jaunajā projektā pietrūkst kādas jaunas vēsmas. Tas ir fakts, ko pierāda arī topu rezultāti visā pasaulē.

„Noel Gallagher`s High Flying Birds” nav slikts un nav labs. Droši vien vistrāpīgākais apzīmējums būtu ierūsējis. Formula, kura nostrādāja 1991.gadā, vairs nestrādās 2012. Protams, Noels Galahers joprojām ir spējīgs dziesmu autors un aranžētājs (arī izpildītājs), viņš var rakstīt interesantus skaņdarbus. Varbūt pietrūkst motivācijas?

Labi, necentīšos ieskatīties Noela personībā, tomēr esmu brīdinājis, ka no viņa jaunākā veikuma nevar gaidīt daudz. Lūk, arī pats interesantākais, kas dzirdams „Noel Gallagher`s High Flying Birds”:


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru