Dažādu emociju piesātināts saldēdiens ikviena melomāna apziņai, kas divu gadu garumā radies smaga, iedvesmas pilna darba rezultātā. „Florence and The Machine” radījuši kārtējo meistardarbu, kas par spīti apvienības salīdzinoši neilgajai eksistencei, ir cienīgi atrasties labāko ierakstu plauktiņā ikviena mūzikas pazinēja kolekcijā.
Kad 2008.gadā „Florence and The Machine” debitēja ar saviem pirmajiem singliem (spilgtākais piemērs ir „Dog Days Are Over”), tas nešķita nekas svarīgs vai ievērības cienīgs: kārtējais indie-pop elektronikas eksperiments, kas neatšķiras no analogiem, piemēram, „Goldfrapp”. Tomēr laikam ejot, šī apvienība ir demonstrējusi nemainīgu spēju radīt augstvērtīgu mūziku, kas iegulst ikviena klausītāja zemapziņā ar tendenci pārbaudīt mūzikas atskaņotāju darba spējas.
To apliecina gan „Critic's Choice Award” balvas saņemšana 2009.gadā un „Band of The Year” 2010., gan raidstaciju topu rezultāti visā pasaulē. Neteikšu, ka „Ceremonials” tika gaidīts ar nepacietību, tomēr kopš brīža, kad albums nonācis arī manā fonotēkā, jāatzīst, ka tas ir katras klausīšanās sekundes vērts.
Jau šī gada jūnijā singls „What the Water You Gave Me” lika izdarīt secinājumus, ka 2011.gads nenoslēgsies bez kāda lieliska meistardarba. Tomēr par albuma karognesēju uzskatāms otrais singls „Shake It Out”, kas vairākos gadījumos ir kļuvis par hītu arī komerciālo raidstaciju klausītāju vidū.
„Florence and The Machine” uz pārējā indie-pop fona izceļas ar krāsainu mūzikas instrumentu izvēli: ērģeles, arfa, zvani, tamburīni (un citi grabuļi), nav svarīgi vai instruments ir spēlējams, sitams vai pūšams, galvenais, lai tam tiek atrasta pareizā vieta izcili producētā skaņdarbā, par kādu uzskatāma ikviena kompozīcija „Ceremonials” ietvaros.
Īpaši izceļas „Seven Devils” – naidpilna, atriebības pilna oda nezināmam pāridarītājam, tomēr nezaudē savu burvību un piesaista uzmanību ar patiesu dvēseliskumu. Šeit nāk prātā pašmāju „Instrumenti”, kas arī spējuši nosacīti akadēmisku mūziku padarīt baudāmu mirstīga klausītāja vienkāršajam prātam, tādējādi nodrošinot atzinību ne tikai pustraku melomānu aprindās.
Jāpiebilst, ka šī apvienība pieskaitāma arī pie baroka popa pārstāvjiem - radies jau pirms 50 gadiem, šķiet, savu pilnbriedu sasniedz tieši 21.gadsimtā un uzplaukst ar tikko izdoto „Florence and The Machine – Ceremonials”. Patīkamu klausīšanos nebaidoties no zemapziņas klejojumiem slēptāko fantāziju biezokņus!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru