Pēdējo nedēļu laikā ilgi solītais lielkoncerts Valmieras pusē beidzot ir noticis un šķiet, ka sestdien redzētais un dzirdētais pārspēj līdz šim piedzīvoto Vidzemes galvaspilsētas mūzikas dzīvē. Rakstu lielkoncerts, jo arī vēriena ziņā „Instrumenti” demonstrēja, ka „Arēnas Rīga” cienīgs šovs var notikt tepat – „Vidzemes Olimpiskajā Centrā”.
Koncertu iesildīja electro pop apvienība „The WoW”, kas ja godīgi, sākotnēji bija diezgan intriģējoši, jo līdz šim grupa lielākai daļai Valmieras mūzikas baudītāju bija nezināma. Pirms tam mūsu pusē viņi spēlējuši nebija un vienīgā liecība par grupas daiļradi līdz šim bija Radio Valmiera
ēterā esošais singls „Let Me Out”.
Protams, koncerta laikā „The WoW” skanējums tika ierobežots, kā jau tas pierasts vispārējā iesildītāju praksē, tomēr grupa cerības attaisnoja un sniedza patīkamu ieskatu savā daiļradē, lai arī lielākā daļa klausītāju to novērtēt nespēja. Tiešām patīkams sniegums, kas stilistiski pietuvināts indie pop skanējumam, kuru varētu arī salīdzināt ar šobrīd tik ļoti populāro ārzemju apvienību „Foster the People”
Pēc „The WoW” nāca kārta DJ Tomam Grēviņam, kurš, protams, arī spēlēja atbilstoši savam līmenim un augstajiem pasākuma standartiem. Tomēr par viņa sniegumu, visticamāk, labākas atsauksmes varētu sniegt „Multikluba” apmeklētāji, kur norisinājās pasākuma afterparty. Šoreiz galvenie ir „Instrumenti”...
Pēc pāris minūšu ievada, kura laikā tika demonstrētas (vai drīzāk pārbaudītas) skatuves skaņas un gaismas spējas, pirmais albuma „Tru” koncerts aizsākās ar „Zemeslodēm”. Mierīgi, nepiespiesti, bet tajā pašā laikā krāsaini un pietiekami aizraujoši. „Vidzemes Olimpiskā Centra” apmeklētāji bija gaidījuši labāko koncertu vismaz pēdējos pāris gadus un tas nu bija sācies. Pēc „Zemeslodēm” sekoja „Pieturi mani sev klāt” – neglītākā dziesma albuma ietvaros, kā reiz „Instrumenti” paši to dēvēja albumā prezentācijas pasākumā šīs vasaras beigās.
Jāpiebilst, ka koncerta laikā ne reizi nebija klusuma, tātad „Instrumenti” demonstrēja arī lieliskas producentu spējas un uzmanīgākajiem klausītājiem (arī dedzīgākajiem faniem) ne reizi neradās vēlme atstāt norises vietu. Tomēr no otras puses – nedomāju, ka „Instrumenti” juta to atbalstu, ko bija gaidījuši, jo latviešu klausītājs ir grūti kustināms.
Pēc pāris lēnajiem gabaliem pūlis tomēr sakustējās, jo sekoja lieliskie un mazliet ātrākie „Time Is Now” un „Lie Down”, kas tika papildināti ar izsmalcināti pārdomātām video projekcijām. Starp citu, ar atzinības zīmi vērtējams to tehniskais risinājums, kad izmantojot divus ekrānus (vienu aiz otra) tika panākts mūsdienās tik ļoti pieprasītais 3D efekts.
Tikpat viļņveidīgi koncerts arī turpinājās, jo atkal sekoja mierīgais periods ar pāris lēnajām dziesmām, piemēram, „Back of Your Drawer”, kas, protams, nav vērtējams ar mīnus zīmi, jo šķita, ka klausītāji arvien tvēra katru skaņu, kas nāca no skatuves puses. Un skaņa tik tiešām bija laba, jo senāk izskanējušais viedoklis, ka „Vidzemes Olimpiskajā centrā” skaņa nekad nav bijusi un nebūs pienācīgā kvalitātē, tika atspēkots par visiem 100 procentiem. Tā ka, droši vien, noņem cepuri „Instrumentu” skaņu vīra Gata Zaķa priekšā.
Koncertam turpinoties arvien tika uzsvērta akustisko instrumentu un elektronisko skaņu sintēze, kas vienmēr ir bijusi raksturīga „Instrumentu” skanējumam arī ierakstos. Prieks, ka Reinis Sējāns un Jānis Šipkēvics nekautrējas eksperimentēt, lai arī vienmēr uzsvēruši savu akadēmisko izglītību mūzikas lauciņā. Koncertam netrūka akadēmiskuma it sevišķi izpildījuma precizitātes ziņā, tomēr tas tika pasniegts pietiekami interesanti, lai arī akadēmisko mūziku reti kurš dēvē par aizraujošu.
Brīdī, kad koncerts tuvojās otrai pusei un šķita, ka nu ir pēdējais laiks lielākajiem hītiem, uz skatuves lēni uzrāpoja (tik tiešām uzrāpoja, ņemot vērā tērpa izmērus) grupas „The WoW” soliste tērpusies kā gliemezis... tātad „Freaked Out”. Piebildīšu, ka „Instrumentiem” žetons pienākas ne tikai par mūziku un video performancēm, bet arī par tērpiem un horeogrāfiju.
Pēc gliemeža muzikālajām konvulsijām uz skatuves atgriežas „Instrumenti” pēdējam bliezienam un seko, „Peace”, „Life Jacket Under Your Seat” un „Born to Die”. Pēc tam šķiet, ka koncerts varētu arī beigties, tomēr pēc neilga pārtraukuma, ģeometriskas progresijas apmēros, parādās mazākas un lielākas būtnes, kas demonstrē šķietami destruktīvu deju. Bet pēc tās „Instrumenti” vēl neatvadās...
Jānis un Reinis vienmēr raduši iespēju ikvienā situācijā izspēlēt kādu ēverģēlību un Valmieras lielkoncerts nav izņēmums. No koncerta apmeklētājas tiek palūgts telefons un top šis:
Paldies “Instrumentiem” par pēdējo gadu labāko koncertu Valmierā! Viņu debijas albums “Tru” ir patiesa vērtība un pagājušajā sestdienā mūziķi demonstrēja, ka spēj muzikālo materiālu padarīt par neparasti eklektisku multimediālu izrādi. Ja ir iespēja, iesaku uz “Instrumentiem” aiziet arī Liepājā (3.decembris, „Liepājas Olimpiskais Centrs”) un Rīgā (10.decembris, „Arēna Rīga”)!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru