15.septembra ceturtdienā Radio Valmiera raidījumā „Akustiskā ceturtdiena” viesojās grupa „The Next Ones”, kuri sniedza interviju un akustisko koncertu veselas stundas garumā. Tā laikā dzirdējām akustiskās versijas grupas pirmajiem diviem singliem „Tev” un „Smiltis”, kā arī vairākas līdz šim nedzirdētas dziesmas.
„The Next Ones” spēlē Indie/Avant Rock/Grunge stilā un pastāv vien divus gadus. Tomēr neskatoties uz to, jau spējuši pulcēt ap sevi iespaidīgu klausītāju loku un dažādās mūzikas aptaujās un topos izrādīt nopietnu konkurenci latviešu mūzikas smagsvariem.
Turpinājumā intervija, kas tapusi raidījumā „Akustiskā ceturtdiena” 15.septembrī.
Vai jūs varat nodefinēt trīs lietas, kas mums jāzina par grupu „The Next Ones”?
Roks, draudzība un mīlestība! Tas tā naivi varbūt...
Savā profilā draugiem.lv esat ierakstījuši, ka spēlējat Indie/Avant Rock/Grunge stilā. Vai jūs varētu pastāstīt, ko tas nozīmē latviešu valodā?
Valērijs: Mēs šo iedalījumu izvēlējāmies jau sen. Tas notika spontāni un šobrīd es nezinu, vai tiešām mēs atbilstam visiem šiem žanriem. Piemēram, indie ir kaut kas nedaudz smeldzīgs, lēns un neatkarīgs, varbūt mazliet ārpus ierastā formāta. Kas ir grunge, droši visi zina...
Kas ir grunge, ko visi zina?
Tas ir tad, kad tu spēlē it kā ļoti pavirši, tomēr uz robežas...
Un avant rock? To es pats nezināju.
Nu, avant rock droši vien varētu būt kaut kas tāds, kur brīžiem kaut kas skan neharmoniski, dažreiz ģitāras nedaudz kauc u.t.t. Mums tomēr patīk eksperimentēt ar ģitārām un citiem instrumentiem.
MP3: The Next Ones - Nerunā
Ar grupu „The Next Ones” mēs iepazināmies jauno mūziķu konkursā „Stage Number One”. Galveno balvu jūs toreiz neieguvāt, bet finālā tikāt...
V: Jā, mēs tikām līdz finālam, par ko arī esam ļoti priecīgi. Mums it kā gāja labi – tikām līdz finālam, izgājām cauri trīs atlases kārtām un galu galā trīs reizes braucām uz Valmieru. Bija labi.
Parasti grupām vaicāju, kā un par ko tiek rakstīti dziesmu teksti. Šoreiz jautājums: kā meklējat melodijas?
V: Melodijas mēs nemeklējam, tās pie mums atnāk pašas. Tā tas ir, mēs tiešām nemeklējam, dziesmas parasti rodas, tie ir dažādi stāsti, bet melodija vienkārši rodas – pēkšņi atnāk kaut kāds akords un tāpat arī viss pārējais.
Nauris: Viens atnāk ar savu ideju, pārējie pieliek savējās un tā tas notiek.
V: Bieži vien tu ej pa ielu un tev galvā sāk skanēt melodija, viņa ir pie tevis atnākusi un galvenais ir viņu neaizmirst. Bet ja tu diendienā domā par vienu un to pašu – par mūziku, nav brīnums, ka tev nāk galvā melodijas.
Cik daudz ir jāmācās kāds mūzikas instruments, lai galvā sāktu nākt kādi akordi vai melodijas?
V: Necik.N: Oficiāli mēs neviens neesam mācījušies.
V: Cilvēks var nespēlēt mūzikas instrumentu, bet viņam var nākt galvā melodijas.
Līdzīgi kā grupas „The Doors” solistam (Džims Morisons)?
V: Jā
MP3: The Next Ones - Smiltis
„The Next Ones” spēlē Indie/Avant Rock/Grunge stilā un pastāv vien divus gadus. Tomēr neskatoties uz to, jau spējuši pulcēt ap sevi iespaidīgu klausītāju loku un dažādās mūzikas aptaujās un topos izrādīt nopietnu konkurenci latviešu mūzikas smagsvariem.
Turpinājumā intervija, kas tapusi raidījumā „Akustiskā ceturtdiena” 15.septembrī.
Vai jūs varat nodefinēt trīs lietas, kas mums jāzina par grupu „The Next Ones”?Roks, draudzība un mīlestība! Tas tā naivi varbūt...
Savā profilā draugiem.lv esat ierakstījuši, ka spēlējat Indie/Avant Rock/Grunge stilā. Vai jūs varētu pastāstīt, ko tas nozīmē latviešu valodā?
Valērijs: Mēs šo iedalījumu izvēlējāmies jau sen. Tas notika spontāni un šobrīd es nezinu, vai tiešām mēs atbilstam visiem šiem žanriem. Piemēram, indie ir kaut kas nedaudz smeldzīgs, lēns un neatkarīgs, varbūt mazliet ārpus ierastā formāta. Kas ir grunge, droši visi zina...
Kas ir grunge, ko visi zina?
Tas ir tad, kad tu spēlē it kā ļoti pavirši, tomēr uz robežas...
Un avant rock? To es pats nezināju.
Nu, avant rock droši vien varētu būt kaut kas tāds, kur brīžiem kaut kas skan neharmoniski, dažreiz ģitāras nedaudz kauc u.t.t. Mums tomēr patīk eksperimentēt ar ģitārām un citiem instrumentiem.
MP3: The Next Ones - Nerunā
Ar grupu „The Next Ones” mēs iepazināmies jauno mūziķu konkursā „Stage Number One”. Galveno balvu jūs toreiz neieguvāt, bet finālā tikāt...
V: Jā, mēs tikām līdz finālam, par ko arī esam ļoti priecīgi. Mums it kā gāja labi – tikām līdz finālam, izgājām cauri trīs atlases kārtām un galu galā trīs reizes braucām uz Valmieru. Bija labi.
Parasti grupām vaicāju, kā un par ko tiek rakstīti dziesmu teksti. Šoreiz jautājums: kā meklējat melodijas?
V: Melodijas mēs nemeklējam, tās pie mums atnāk pašas. Tā tas ir, mēs tiešām nemeklējam, dziesmas parasti rodas, tie ir dažādi stāsti, bet melodija vienkārši rodas – pēkšņi atnāk kaut kāds akords un tāpat arī viss pārējais.
Nauris: Viens atnāk ar savu ideju, pārējie pieliek savējās un tā tas notiek.
V: Bieži vien tu ej pa ielu un tev galvā sāk skanēt melodija, viņa ir pie tevis atnākusi un galvenais ir viņu neaizmirst. Bet ja tu diendienā domā par vienu un to pašu – par mūziku, nav brīnums, ka tev nāk galvā melodijas.
Cik daudz ir jāmācās kāds mūzikas instruments, lai galvā sāktu nākt kādi akordi vai melodijas?V: Necik.N: Oficiāli mēs neviens neesam mācījušies.
V: Cilvēks var nespēlēt mūzikas instrumentu, bet viņam var nākt galvā melodijas.
Līdzīgi kā grupas „The Doors” solistam (Džims Morisons)?
V: Jā
MP3: The Next Ones - Smiltis
Ko jūs domājat par šī brīža tendencēm mūzikas pasaulē? Jūs spēlējat rokmūziku, vai liekas, ka tā būs „The Next Ones”panākumu atslēga?
V: Nav ne jausmas. Galvenais ir tas, ka mēs darām to, kas mums patīk. Mēs pilnveidojamies, ieguldām tajā ļoti daudz darba, par mūziku domājam dienu un nakti, un vienmēr esam priecīgi atrasties kopā. Tas ir pats galvenais. Vai tā būs panākumu atslēga... es domāju – ja tu kaut ko dari no sirds, tev nevar nesanākt.
Kā jūs satikāt viens otru?
V: Tas ir ļoti skaists stāsts. Ir tā, ka... mēs īstenībā pārstāvam divas dažādas Latvijas vietas. Es un ģitārists Matīss esam no Zemgales, Kurzemes robežas, Jaunpils ciema, savukārt Oskars un Nauris pārsvarā pārstāv Saulkrastus un.
O: Mēs it kā pārstāvam rietumu un austrumu krastu.
V: Jā, un lieta bija tāda, ka gan mēs ar Matīsu, gan Nauris ar Oskaru paralēli meklējām grupas dalībniekus. Viņi meklēja ģitāristu, dziedātāju, mēs meklējām bundzinieku un basistu. Tie meklējumi bija neveiksmīgi gan mums, gan arī viņiem. Tomēr beigās satikāmies, kad reiz kādā interneta vietnē izlasīju vienreiz vienā, ka šie divi puiši meklē ģitāristus. Satikāmies, sākām spēlēt, un pēc pirmās nots bija skaidrs, ka viss ir savās vietās.
MP3: The Next Ones - Somebody
V: Nav ne jausmas. Galvenais ir tas, ka mēs darām to, kas mums patīk. Mēs pilnveidojamies, ieguldām tajā ļoti daudz darba, par mūziku domājam dienu un nakti, un vienmēr esam priecīgi atrasties kopā. Tas ir pats galvenais. Vai tā būs panākumu atslēga... es domāju – ja tu kaut ko dari no sirds, tev nevar nesanākt.
Kā jūs satikāt viens otru?
V: Tas ir ļoti skaists stāsts. Ir tā, ka... mēs īstenībā pārstāvam divas dažādas Latvijas vietas. Es un ģitārists Matīss esam no Zemgales, Kurzemes robežas, Jaunpils ciema, savukārt Oskars un Nauris pārsvarā pārstāv Saulkrastus un.
O: Mēs it kā pārstāvam rietumu un austrumu krastu.
V: Jā, un lieta bija tāda, ka gan mēs ar Matīsu, gan Nauris ar Oskaru paralēli meklējām grupas dalībniekus. Viņi meklēja ģitāristu, dziedātāju, mēs meklējām bundzinieku un basistu. Tie meklējumi bija neveiksmīgi gan mums, gan arī viņiem. Tomēr beigās satikāmies, kad reiz kādā interneta vietnē izlasīju vienreiz vienā, ka šie divi puiši meklē ģitāristus. Satikāmies, sākām spēlēt, un pēc pirmās nots bija skaidrs, ka viss ir savās vietās.
MP3: The Next Ones - Somebody
Ar kādām domām jūs parasti nākat uz koncertiem? Jums viss ir pārdomāts, skaidrs, kas kur atradīsies, kurš ko spēlēs?
V: Nu, parasti mūsu koncertos ir raksturīgs tas, ka mēs ļoti daudz improvizējam. Nav jau tā, ka mēs neesam gatavojušies, bet... ar kādām domām mēs nākam? Ar ļoti pozitīvām, skatītājam un klausītājam parādīt to labāko, ko tu vari no sevis. Gan skaņas, gan attēla ziņā, tāpat arī gribam, lai skatītāji un klausītāji justos labi.
Galvenais, kāpēc jūs rakstāt mūziku – ar domu, lai jūs klausītāji justos labi.
V: Jā.
Cik liela nozīme ir improvizācijai jūsu ikdienas spēlē?
V: Milzīga. Protams, mēs spēlējam gatavas dziesmas, bet ja runa ir par ģitāras iespēlēm, solo un citiem sīkumiem, mēs vienmēr improvizējam, arī Oskars, spēlējot basu... Labi, viņš spēlē pamatpartiju, bet arī viņš, skatoties no situācijas, pielāgojas un improvizē. Tā kā jūs nekad „The Next Ones” koncertā nedzirdēsiet, kā ģitārists vienu un to pašu solo nospēlē divreiz. Vienmēr katrā koncertā ir kaut kas mazliet cits.
O: Mums vienmēr ir kāda odziņa.
Kā jūs sapratāt, ka jāraksta mūzika? Tas varbūt ir jautājums katram individuāli.
V: Jā, tas tik tiešām ir individuāli. Es to sapratu jau agrā bērnībā. Klausoties dažādus mūzikas kanālus, dziesmas un sapratu, ka tas ir tas, ko es gribu dzīvē darīt.
O: Es vienmēr esmu bijis pozitīvi ķerts uz mūziku... atzīstu. Es skatījos piemēru no citiem favorītiem, mēģināju attēlot, cik vien es varu no sevis. Pierādīt, ka arī es spēju tā izdarīt. Un tas man kaut cik ir izdevies.
N: Galvenais jau tāpēc, ka tas (spēlēt mūziku) izraisīja manī pozitīvas emocijas, baudu.
Ja skatījāties piemēru no saviem elkiem, vai nebija vienkārši vēlme kļūt slaveniem?
V: Es domāju, ka 90% no... nu, labi es neteikšu, cik procenti no cilvēkiem, bet ļoti daudziem ir tāda vēlme vismaz reizi dzīvē kļūt slavenam, tā varbūt ir pavisam cita dzīve. Jo varbūt liekas, ka tu esi visu laiku laimīgs, kad tu esi slavens. Es uzskatu, ka tā nav.
Tu neesi laimīgs? Vai tu neesi slavens?
V: Es esmu laimīgs, bet neesmu slavens. (smejas) Es gribēju teikt to, ka slava nenozīmē laimi. Dažreiz cilvēki asociē slavu ar lielu naudas bagātību, greznu māju, tevi redz katrā kanālā un katrā žurnālā, es nedomāju, ka tā ir laime. Laime nav esamība žurnālos un laikrakstos, laime ir kaut kas cits.
MP3: The Next Ones - Sun In My Hands
V: Nu, parasti mūsu koncertos ir raksturīgs tas, ka mēs ļoti daudz improvizējam. Nav jau tā, ka mēs neesam gatavojušies, bet... ar kādām domām mēs nākam? Ar ļoti pozitīvām, skatītājam un klausītājam parādīt to labāko, ko tu vari no sevis. Gan skaņas, gan attēla ziņā, tāpat arī gribam, lai skatītāji un klausītāji justos labi.
Galvenais, kāpēc jūs rakstāt mūziku – ar domu, lai jūs klausītāji justos labi.
V: Jā.
Cik liela nozīme ir improvizācijai jūsu ikdienas spēlē?
V: Milzīga. Protams, mēs spēlējam gatavas dziesmas, bet ja runa ir par ģitāras iespēlēm, solo un citiem sīkumiem, mēs vienmēr improvizējam, arī Oskars, spēlējot basu... Labi, viņš spēlē pamatpartiju, bet arī viņš, skatoties no situācijas, pielāgojas un improvizē. Tā kā jūs nekad „The Next Ones” koncertā nedzirdēsiet, kā ģitārists vienu un to pašu solo nospēlē divreiz. Vienmēr katrā koncertā ir kaut kas mazliet cits.
O: Mums vienmēr ir kāda odziņa.
Kā jūs sapratāt, ka jāraksta mūzika? Tas varbūt ir jautājums katram individuāli.V: Jā, tas tik tiešām ir individuāli. Es to sapratu jau agrā bērnībā. Klausoties dažādus mūzikas kanālus, dziesmas un sapratu, ka tas ir tas, ko es gribu dzīvē darīt.
O: Es vienmēr esmu bijis pozitīvi ķerts uz mūziku... atzīstu. Es skatījos piemēru no citiem favorītiem, mēģināju attēlot, cik vien es varu no sevis. Pierādīt, ka arī es spēju tā izdarīt. Un tas man kaut cik ir izdevies.
N: Galvenais jau tāpēc, ka tas (spēlēt mūziku) izraisīja manī pozitīvas emocijas, baudu.
Ja skatījāties piemēru no saviem elkiem, vai nebija vienkārši vēlme kļūt slaveniem?
V: Es domāju, ka 90% no... nu, labi es neteikšu, cik procenti no cilvēkiem, bet ļoti daudziem ir tāda vēlme vismaz reizi dzīvē kļūt slavenam, tā varbūt ir pavisam cita dzīve. Jo varbūt liekas, ka tu esi visu laiku laimīgs, kad tu esi slavens. Es uzskatu, ka tā nav.
Tu neesi laimīgs? Vai tu neesi slavens?
V: Es esmu laimīgs, bet neesmu slavens. (smejas) Es gribēju teikt to, ka slava nenozīmē laimi. Dažreiz cilvēki asociē slavu ar lielu naudas bagātību, greznu māju, tevi redz katrā kanālā un katrā žurnālā, es nedomāju, ka tā ir laime. Laime nav esamība žurnālos un laikrakstos, laime ir kaut kas cits.
MP3: The Next Ones - Sun In My Hands
Šovasar mums bija ciemos arī grupa „Cacophonics” un tad es viņiem jautāju: vai spēlējot grupā ir vieglāk iepazīties ar meitenēm? Kā ir jūsu gadījumā?
N: Valērij, kā ir? (smejas)
V: Es īstenībā nezinu. Nu, ar meitenēm iepazīstas gan tie čaļi, kas spēlē grupā, gan tie, kas nespēlē.
Protams, bet vai nav vieglāk?
V: Nu, varbūt tās meitenes tevi vairāk var pamanīt, ka tu uz skatuves spēlē.
O: Jā, gaismu vairāk.
V: Droši vien, ka jā, bet es nedomāju, ka tā starpība starp to, vai tu spēlē grupā vai nespēlē, nav tik liela. Tur ir minimāla atšķirība. Varbūt cilvēks var nespēlēt grupā, bet viņš var būt ļoti gudrs un atjautīgs, un tad viņu pamanīs vairāk nekā to, kas spēlē grupā.
Ok, atgriežamies pie mūzikas. Nav grūti konkurēt ar citiem? Latvijā to grupu tomēr ir ļoti daudz.
V: Mēs par to īpaši nedomājam, koncentrējamies uz savu mūziku un vēlam visām Latvijas grupā to labāko, lai labi skan! Tā, ka mēs par to vispār nedomājam.
O: Vienmēr esmu ticējis, ka mūzika ir tā lieta, kur konkurencei nevajadzētu būt.
V: Tur kaut kādi topi vai varbūt pārdošanas skaits, kas rada to iespaidu, ka konkurence ir, tomēr tas klausītājs katram ir savs.
N: Sacensties var tad, ja ir kaut kas vienlīdzīgs, bet...
Bet jūs taču piedalāties konkursos...
V: Jā, bet es nedomāju, ka konkursos vienmēr uzvar tie labākie vai sliktākie, tā nav.
N: Tas ir veiksmes brīdis, ka žūrijai ir paticis labāk, ko tu esi spēlējis. Ir bijis kaut kas tāds, ar ko tu esi uzrunājis.
V: Jā, bet konkurence vairāk ir, piemēram, sportā. Kur tu vari nomērīt, cik ātri es skrējis, vai cik ripas tu iemet vārtos, bet mūzikā tas tomēr ir grūtāk.O: Tāpēc jau arī taā mūzika patīk un tāpēc es pievēršos tam - spēlēšanai, jo neviens necenšas tur parādīt, kurš ko labāk.
V: Gan jau, ka mēģina, bet mēs uz to neskatāmies un nedomājam.
N: Mūsu filozofija ir nesacensties, bet radīt mūziku.
Nākamais jautājums mazliet provokatīvs: Kas ir laba dziesma? Vai jūs varat nodefinēt?
V: Ko mēs tieši uzskatām par labu dziesmu? Laba dziesma noteikti ir tāda, kas klausītāju uzrunā, kaut kā aizķer. Tas nenozīmē, ka viņai jābūt ātrai vai lēnai, arī ne lipīgai. Es domāju, ka katram cilvēkam ir kaut kas tāds, kas aizķer kādā konkrētā dziesmā. Protams, vislabākās dziesmas likums ir aizķert ļoti daudzus cilvēkus.
Ko nozīmē „aizķer”?
V: Tā, ka cilvēks klausās un ir kāds emocionāls pacēlums.
MP3: The Next Ones - Tev
N: Valērij, kā ir? (smejas)
V: Es īstenībā nezinu. Nu, ar meitenēm iepazīstas gan tie čaļi, kas spēlē grupā, gan tie, kas nespēlē.
Protams, bet vai nav vieglāk?
V: Nu, varbūt tās meitenes tevi vairāk var pamanīt, ka tu uz skatuves spēlē.
O: Jā, gaismu vairāk.
V: Droši vien, ka jā, bet es nedomāju, ka tā starpība starp to, vai tu spēlē grupā vai nespēlē, nav tik liela. Tur ir minimāla atšķirība. Varbūt cilvēks var nespēlēt grupā, bet viņš var būt ļoti gudrs un atjautīgs, un tad viņu pamanīs vairāk nekā to, kas spēlē grupā.
Ok, atgriežamies pie mūzikas. Nav grūti konkurēt ar citiem? Latvijā to grupu tomēr ir ļoti daudz.
V: Mēs par to īpaši nedomājam, koncentrējamies uz savu mūziku un vēlam visām Latvijas grupā to labāko, lai labi skan! Tā, ka mēs par to vispār nedomājam.
O: Vienmēr esmu ticējis, ka mūzika ir tā lieta, kur konkurencei nevajadzētu būt.
V: Tur kaut kādi topi vai varbūt pārdošanas skaits, kas rada to iespaidu, ka konkurence ir, tomēr tas klausītājs katram ir savs.
N: Sacensties var tad, ja ir kaut kas vienlīdzīgs, bet...
Bet jūs taču piedalāties konkursos...
V: Jā, bet es nedomāju, ka konkursos vienmēr uzvar tie labākie vai sliktākie, tā nav.
N: Tas ir veiksmes brīdis, ka žūrijai ir paticis labāk, ko tu esi spēlējis. Ir bijis kaut kas tāds, ar ko tu esi uzrunājis.
V: Jā, bet konkurence vairāk ir, piemēram, sportā. Kur tu vari nomērīt, cik ātri es skrējis, vai cik ripas tu iemet vārtos, bet mūzikā tas tomēr ir grūtāk.O: Tāpēc jau arī taā mūzika patīk un tāpēc es pievēršos tam - spēlēšanai, jo neviens necenšas tur parādīt, kurš ko labāk.
V: Gan jau, ka mēģina, bet mēs uz to neskatāmies un nedomājam.
N: Mūsu filozofija ir nesacensties, bet radīt mūziku.
Nākamais jautājums mazliet provokatīvs: Kas ir laba dziesma? Vai jūs varat nodefinēt?V: Ko mēs tieši uzskatām par labu dziesmu? Laba dziesma noteikti ir tāda, kas klausītāju uzrunā, kaut kā aizķer. Tas nenozīmē, ka viņai jābūt ātrai vai lēnai, arī ne lipīgai. Es domāju, ka katram cilvēkam ir kaut kas tāds, kas aizķer kādā konkrētā dziesmā. Protams, vislabākās dziesmas likums ir aizķert ļoti daudzus cilvēkus.
Ko nozīmē „aizķer”?
V: Tā, ka cilvēks klausās un ir kāds emocionāls pacēlums.
MP3: The Next Ones - Tev
Vai jums ir kāda īpaša vēsts, kuru cenšaties nodot saviem klausītājiem?
V: Noteikti, ka ir vēsts...
N: Balsojiet, klausieties, skatieties! (smejas)
Šādas vēstis jūs noteikti rakstāt savos twitter kontos, bet mūzikā, dziesmās?
V: Mūsu vēsts... es domāju, kā jau lielākai daļai grupu – kaut kā šo pasauli darīt labāku. Es zinu, ka tas varbūt izklausās jocīgi – darīt pasauli labāku ar savu mūziku. Bet tas noteikti ir iespējams. Kādam tā mūzika palīdz, kādam viņa patīk. Un tas jau ir galvenais – lai viņiem patīk, lai cilvēki ir labā noskaņojumā.
Un pēdējais jautājums pavisam vienkāršs: kad atkal būsiet Valmierā?
V: Ļoti labi, es kā reiz domāju, kā sākt par to runāt! Mēs būsim Valmierā 30.septembrī, klubā „Chill-Inn”!
--
„Akustiskā ceturtdiena” ir raidījums Radio Valmiera ēterā, kas izskan katru ceturtdienu plkst. 19:00. Tā ietvaros sniedzam iespēju gan jauniem, gan jau pieredzējušiem mūziķiem un to apvienībām iepazīstināt tuvāk ar sevi, mūziku un tās radīšanu. Tāpat ieskatāmies mākslinieku repertuāros un turpinām meklēt pērles mūzikā, kas radīta Latvijā.
V: Noteikti, ka ir vēsts...
N: Balsojiet, klausieties, skatieties! (smejas)
Šādas vēstis jūs noteikti rakstāt savos twitter kontos, bet mūzikā, dziesmās?
V: Mūsu vēsts... es domāju, kā jau lielākai daļai grupu – kaut kā šo pasauli darīt labāku. Es zinu, ka tas varbūt izklausās jocīgi – darīt pasauli labāku ar savu mūziku. Bet tas noteikti ir iespējams. Kādam tā mūzika palīdz, kādam viņa patīk. Un tas jau ir galvenais – lai viņiem patīk, lai cilvēki ir labā noskaņojumā.
Un pēdējais jautājums pavisam vienkāršs: kad atkal būsiet Valmierā?
V: Ļoti labi, es kā reiz domāju, kā sākt par to runāt! Mēs būsim Valmierā 30.septembrī, klubā „Chill-Inn”!
--
„Akustiskā ceturtdiena” ir raidījums Radio Valmiera ēterā, kas izskan katru ceturtdienu plkst. 19:00. Tā ietvaros sniedzam iespēju gan jauniem, gan jau pieredzējušiem mūziķiem un to apvienībām iepazīstināt tuvāk ar sevi, mūziku un tās radīšanu. Tāpat ieskatāmies mākslinieku repertuāros un turpinām meklēt pērles mūzikā, kas radīta Latvijā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru