Pēc astoņu gadu klusēšanas perioda (līdz šim pēdējais albums „Blink-182” 2003.gadā) viņi ir atpakaļ biznesā un esam sagaidījuši jaunu ripuli grupai, kurai pirms nepilniem 10 gadiem piedēvēja jauniešu elku statusu vai ikvienā pasaules valstī.„Blink 182” - vārda un skaitļu kombinācija, kas daudziem asociējas ar jaunības maksimālismu, bezrūpību un negulētām naktīm pamatīgā alkohola reibumā.
Varētu domāt, ka arī „Blink 182” šo astoņu gadu laikā ir kļuvuši nobriedušāki, kam noteikti būtu jāatstāj zināms iespaids arī uz viņu mūziku. Tomēr... Diez vai... Visu šo laiku ikviens no grupas dalībniekiem ir pavadījis blakus projektos turpinot radīt jaunu mūziku sirdī jauniem cilvēkiem.
„Blink 182” basists, Marks Hoppus, 2005.gadā aizsāka projektu „+44”, kas godīgi runājot, tāds pats pop-punk vien ir. Ģitārists Toms Delongs (DeLonge) paralēli darbojās divās grupās „Angels & Airwaves” un „Box Car Racer”. No tiem pirmais gan bija mazliet nopietnāks muzikālo nokrāsu, idejas un tekstuālajā ziņā, tomēr „Box Car Racer” saglabāja labākās komerciālā pankroka tradīcijas. Tāpat arī bundzinieks, Trevis Bārker, nekur tālu no šīs skatuves neaizgāja un paspēja uzspēlēt gan ar Marku „+44”, gan ar Tomu „Box Car Racer” sastāvā. Tik tālu par blakus darbiem, bet kopš 2008.gada nogales viņi atkal ir tādā pašā sastāvā, kādā spēlēja vēl iepriekšējā gadsimtā (sākot no ASV koncerttūres 1998.g.).
Kā paši vēlāk atzinās – „Blink 182” ir atkal kopā, tikai un vienīgi pateicoties Bārkera gandrīz letālam incidentam, nokrītot neliela izmēra lidmašīnai. Tas, protams, ir ietekmējis arī „Neighborhoods” skanējumu, jo tik daudz tekstu par nāvi un vientulību vienkopus nav dzirdēts nevienā no viņu iepriekšējiem studijas ierakstiem. Tomēr nav arī nemaz TIK melni.
Tātad kārtējais pierādījums, ka pirmais iespaids var būt maldīgs. Muzikāli „Neigborhoods” ir gaišs un nosacīti pozitīvs, kā jau pienāktos būt kārtīgam pop-punk izdevumam, it sevišķi pretējā dīķa krastā. Tiem, kuri ar „Blink 182” iepazinās gadsimtu mijā un joprojām par labākajiem uzskata tādus blinku hītus kā „All the Small Things” un „What`s My Age Again”, ieteiktu viņu jaunāko veikumu sākt klausīties ar „Natives” un „Wishing You Well” (la-ra-ra-ta-ra-ra-ta un visiem labs garastāvoklis, lai arī galvenā doma ir „the pain won`t go away”).
Tomēr ieteiktu šo albumu klausīties no sākta gala (vislabākajā gadījumā de Luxe versiju, kas lieliski papildināta ar extra dziesmām), lai arī šis nav konceptalbums, ir svarīgi apzināt ikvienu „Neighborhoods” šķautni, jo dažādībā ir spēks. Mums kaimiņos dzīvo dažādi cilvēki ar atšķirīgām vērtībām, tāpat arī katrā „Neighboorhoods” gabalā ir kas vērtīgs, kas vērā ņemams.
Interesanti, ka „Blink 182” albuma vidū ar „Heart`s All Gone” mēģinājuši radīt dramatisku lūzumu, tomēr pēc pāris skaņdarbiem atgriezušies pie bezrūpīga pankroka, gluži kā pirms 20 gadiem, spēlējot pirmos koncertus skolas kafejnīcā. Tāds arī kopumā ir viss „Neighborhoods” – brīžiem nopietns, mazliet par nāvi... brīžiem arī brīvs un nepiespiests. Iesaku!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru