svētdiena, 2011. gada 2. oktobris

Youth Lagoon – „The Year Of Hibernation”. Desmitnieks par koncepciju!

Vienmēr esmu bijis skeptisks pret jaunajiem ambient projektiem, jo līdz šim uzskatīju, ka „Sigor Ros” 2005.gada albums „Takk” ir nepārspējams. Tā tas joprojām ir un šajā rakstā „Takk” uzskatīsim par augstāko latiņu attiecīgajā mūzikas žanrā.

„Youth Lagoon” – līdz šim nedzirdēts atmosfēriskās mūzikas projekts, kas plašākām ļaužu masām, visticamāk, vēl vismaz pāris gadus tā arī paliks nedzirdēts. Viegls un intīms skanējums mūzikai, kas kā recepte iekšējās pasaules ārstēšanai no plaša patēriņa pasaules blaknēm. Jeb citiem vārdiem runājot – mūzika, lai atvieglinātu smagu svētdienas rītu un iztīrītu dzirdi pēc vakardienas reida pa visām iespējamām izklaides vietām.

Jāatzīst, ka „The Year Of Hibernation” ir ticis tālu līdz tikko uzstādītajai latiņai. Astoņi, tikko izdotā albuma, skaņdarbi ir perfekti vienoti albuma koncepcijā, kas patiesībā izklausās kā viena kompozīcija, nevis kā vairāki atsevišķi skaņu celiņi. Kā „Pitchfork” rakstījuši attiecīgā albuma recenzijā: „ja šādu lietu klausies tik daudz, tas viss sāk saplūst kopā.” Patiesībā, „Youth Lagoon” jaunākais veikums „The Year Of Hibernation” nav nemaz jāklausās tik daudz, jo tas jau idejiski ir pilnībā sapludināts, tāpēc par albuma koncepciju varētu dod 10 punktus no 10 iespējamiem.


Tomēr gluži perfekts tas nav („Sigor Ros” uzstādītā latiņa augstāk vēl nav pacēlusies). Šis viena cilvēka projekts, protams, ir izcils piemērs, kā mājas apstākļos radīt augstvērtīgu mūziku un Trevors Pauers (Powers) ir paveicis tiešām lielu darbu. Bet no otras puses – indie lo-fi vienmēr paliks tikai un vienīgi lo-fi līmenī.

Projekts „Youth Lagoon” tikai iegūtu, ja tā skanējumu papildinātu īsti instrumenti, jo piemēram, digitālu bungu skanējumam ir savi ierobežojumi un lai arī liekas, ka ar sintezatoru var izdarīt visu, vienā brīdī ar to visu vairs nepietiek. Brīžiem albums uzbur pārāk gaistošas vīzijas, kas apskalotas ar visnotaļ pašķidru ģitāru skaņām. „The Year Of Hibernation” neaicina uz darbību vai domām, tas tikai liek gremdēties sapņainā nostaļģijā.

Albums, kas ierakstīts guļamistabā, tur arī klausāms. Saldus sapņus!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru